Mīti par Latvijas Banku
Pirms 5 gadiem biju viens no Saeimas deputātiem, kurš balsoja par M.Kazāku LB Prezidenta amatā - pēc tam, kad mūsu partijas virzītais kandidāts ar zemisku nomelnošanas kampaņu tika “noņemts no trases”. 5 gadus vēlāk man diemžēl jāsecina, ka esam tikuši pie makroekonomikas apskatnieka-tukšrunātāja, kurš negrib (vai nemāk) praktiski iesaistīties 🇱🇻reālekonomikas problēmu risināšanā: piem., kredīti ražotājiem un mājsaimniecībām mums joprojām ir dārgākie Eirozonā!
Kā piemērs: LB Prezidents caur Saeimas budžeta komisiju var sniegt likumu izmaiņas, kas palīdzētu kreditēšanai, kaut vai katru nedēļu. LB Prezidents arī saskaņā ar Latvijas Bankas likumu (16.4 pants) var piedalīties Ministru kabineta sēdēs un norādīt Premjerei un ministriem, kas steidzami jāmaina, lai tiktu piesaistītas investīcijas, lai būvētu jaunus mājokļus, lai mums nebūtu dārgākie kredīti Eirozonā utt. LB pēc FKTK pievienošanas ir arī banku uzraugs, kas, efektīvi strādājot, var veidot lielo un mazo banku uzvedību mūsu ekonomikā (kreditēšana, finanšu pakalpojumu cenas utt).
Centrālo Banku Prezidenti var būt proaktīvi un efektīvi ekonomikas celšanā kā to 10 gadu laikā parādīja Lietuvas Bankas Prezidents V.Vasiliauskas (2011-2021), kurš palīdzēja Viļņai izaugt par Eiropas finanšu centru un piesaistīja tādus finanšu spēlētajus kā Barclays, Moody’s un Revolut (nu jau 3.lielākais nodokļu maksātājs Lietuvā).
Privātajā sektora ir vienkāršs princips: ja kaut kas nestrādā, ir neefektīvs, tiek ciesti zaudējumi, tad steidzami jārīkojas - jāmazina tēriņi, jāatrod jauni klienti, kāds jāatlaiž no darba. Aicinu Saeimas deputātus padomāt un izdarīt pragmatiskus secinājumus par LB Prezidenta 5 gadu darba rezultātiem, jo mūsu ekonomika nevar atļauties vēl 5 gadus darbības imitācijas un stagnācijas.
LB Prezidenta vēlešanu kontekstā arī piefiksēju vienu būtisku lietu: mums ir pārāk ilgi (~15 gadi kopš dižķibeles) un pārāk liela valdošās partijas ietekme uz Latvijas finanšu politiku/sistēmu: Premjera amats, Finanšu ministrija, Latvijas Banka, lielie valsts uzņēmumi utt tiek kontrolēti no valdošās partijas politbiroja Z.A.Meierovica bulvārī - tas ilgterminā nav veselīgi, jo noved pie ideju un iniciatīvas stagnācijas. Arī esošais LB Prezidents, pēc maniem novērojumiem, 5 gadus centīgi apkalpoja valdošās partijas finanšu politikas naratīvas pārliecībā, ka centība tiks atmaksāta ar vēl vienu termiņu amatā.
Ja es šodien būtu Saeimas deputāts, dotu iespēju Reinim Bērziņam, kurš ir augstas raudzes starptautiski novērtēts finanšu eksperts (Moody’s reitings), ar pamatīgu darbu sakārtojis to, kas bija palicis pāri pēc Hipotēku un Zemes bankas, kurš ir spējis izvedot spēcīgu Attīstības banku Altum, kas efektīvi palīdz ar aizdevumiem, garantijām, riska kapitālu mūsu uzņēmumiem, lauksaimniekiem un ģimenēm. Viņa darbi ir reāli, ne tikai skaitas runas konferencēs.
R.Bērziņš ar savu darba pieredzi un zināšanām arī lieliski pārstāvētu Latvijas intereses ECB Padomē: piem., ECB ir daudz straujāk jāmazina %likmes, lai palīdzētu mūsu ekonomikai (tikmēr M.Kazāks 2023.gada vasarā, pretēji Latvijas ekonomikas interesēm, aicināja straujāk palielināt ECB likmes).
Uzskatu, ka LB mājā būs nepieciešamas lielas pārmaiņas, lai valstij un ekonomikai ir daudz lielāka atdeve no šīs institūcijas. Līdz šim nav īsti labi veicies ar ārvalstu valūtu un zelta rezervju pārvaldīšanu (~350 miljonu vērtības zaudējumi 2022.-2023.g), ar makroekonomikas prognozēm (vēl martā LB prognozēja 1.8% IKP izaugsmi 2024.gadā, bet pusgadu vēlāk redzam -0.5% IKP sarukumu), ar padomiem valdībai (piem., pensiju kapitāla un ierēdniecības mazināšana, dzīves dārdzība, konkurence), ar Latvijas interešu pārstāvību ECB. Ar skaistu monētu kalšanu ir krietni par maz.
Jo efektīvāk strādās LB (piem., vai vajag ~500 darbiniekus, 12 000-15 000 EUR mēnešalgas Padomes locekļiem utt) un jo veiksmīgāk tiks pārvaldītās valūtas/zelta rezerves (kopējie valsts uzkrājumi), jo vairāk naudas LB varēs katru gadu ieskaitīt valsts budžetā, lai finansētu veselību, izglītību, aizsardzību utt.